Latvijas rehabilitācijas centru eksporta potenciāla izpēte sadarbībā ar nozares līderiem
26.11.2024.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), Latvijas veselības tūrisma klasteris un pētījumu aģentūra "InnoMatrix" īsteno stratēģiski nozīmīgu pētījumu par medicīniskās rehabilitācijas centru eksporta potenciālu un ekonomisko pienesumu. Mērķis ir izstrādāt rekomendācijas un ieteicamos scenārijus, kas palīdzētu attīstīt rehabilitācijas pakalpojumus un veicinātu valsts un starptautisko konkurētspēju.
Medicīniskās rehabilitācijas nozarei Latvijā ir ievērojams potenciāls kļūt par būtisku spēlētāju globālajā veselības tūrisma tirgū. Pētījumā tiks analizēti nozares stiprās puses, kavējošie faktori, kā arī izstrādāti attīstības scenāriji līdz 2030. gadam. Rezultāti kalpos par pamatu politikas un investīciju lēmumiem, lai nostiprinātu Latvijas pozīcijas starptautiskajā tirgū.
Ieguvumi no pētījuma
- Eksporta potenciāla analīze - identificēti galvenie eksporta tirgi un iespējas piesaistīt ārvalstu pacientus.
- Attīstības scenāriju izstrāde - piedāvāti stratēģiski virzieni medicīniskās rehabilitācijas nozares attīstībai.
- Praktiski risinājumi - izstrādāti konkrēti ieteikumi infrastruktūras uzlabošanai, inovāciju ieviešanai un valsts atbalsta mehānismiem.
Ekspertu iesaiste un sadarbība
Pētījuma ietvaros tiks veikta sadarbība ar nozares vadošajiem speciālistiem, tostarp rehabilitācijas centru vadītājiem, veselības politikas veidotājiem un starptautiskajiem veselības tūrisma operatoriem. Aptauju un interviju rezultāti, kombinēti ar datiem un ekonomisko ieguvumu analīzi, kalpos par būtisku pamatu nozares attīstības prioritāšu noteikšanai un investīciju stratēģiskās virzības izstrādei.
Nozares attīstības nozīmīgums
Medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi ir būtiski ne tikai sabiedrības veselībai, bet arī Latvijas ekonomikai. Izpēte veicinās:
- Eksporta pieaugumu un ārvalstu klientu piesaisti, tai skaitā izmantojot telemedicīnas un personalizētās medicīnas iespējas.
- Latvijas konkurētspēju starptautiskajā tirgū un pievilcību kā augstas kvalitātes rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējai.
- Stratēģisku investīciju piesaisti infrastruktūras un tehnoloģiju attīstībai.
Iespēja sekot līdzi un piedalīties
Pētījuma rezultāti tiks prezentēti 2025. gada sākumā. Eksperti un nozares profesionāļi, kuri vēlas piedalīties aptaujā vai sniegt viedokli, aicināti sazināties:
- Līga Brasliņa, pētījuma vadītāja ([email protected])
- Gunta Ušpele, Latvijas Veselības tūrisma klastera vadītāja ([email protected])
Latvijas rehabilitācijas nozares izaugsmei un konkurētspējai – atbildīga un mērķtiecīga attīstība.
Attēls no brīvpieejas datubāzes "Pexels"
InnoMatrix pētījums pamatā Latvijas būvniecības politikas stratēģijām
15.09.2021.
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija vēstulē Ministru prezidentam aicinās
valdību un Finanšu ministriju (FM) piesardzīgi vērtēt jebkuras jaunu projektu
iniciatīvas būvniecības nozarē, lai izvairītos no pārkaršanas riskiem.
Komisijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka saskaņā ar Ekonomikas ministrijas (EM) pētījumā "Par prognozētām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksās būvniecības nozarē un to ietekmi uz tautsaimniecību 2021.-2025" ietvertajām ekspertu prognozēm būvniecības nozare patlaban jau ir gandrīz uz pārkaršanas robežas.
"Pētījumā secināts, ka šogad pārkaršanas riski pieaug, bet tie vēl nav pietiekami nopietni, lai apturētu jaunas būvniecības ieceres. Ņemot vērā, cik nopietnas sekas var būt nozares pārkaršanai, komisijas vārdā aicināsim valdību pārapdrošināties pret riskiem un ļoti rūpīgi izvērtēt jebkuras jaunas būvniecības ieceres nepieciešamību," sacīja Dombrovskis.
Tāpat Ilgtspējīgas attīstības komisija lūgs Latvijas Banku sniegt savu izvērtējumu, vai būvniecības nozarē ir vai nav pārkaršanas pazīmes, kā arī nosaukt maksimālo pieļaujamo jauno būvniecības pasūtījumu apjomu, kurš vēl neizraisītu nozares pārkaršanu.
"Par katru nākamo projektu vajadzētu lemt pakāpeniski, cenšoties nepieļaut būvniecības apjomu pieaugumu vairāk par 100 miljoniem eiro gadā. Pretējā gadījumā nodokļu maksātāji pārmaksās par būvniecības projektiem, bet gadījumā, ja atalgojuma kāpums būvniecībā ilgstoši pārsniegs atalgojuma pieaugumu tautsaimniecībā kopumā, tam var būt smagas sekas," teica Dombrovskis.
EM Būvniecības politikas departamenta vadītāja Olga Feldmane atzina, ka nozare šogad "pietuvojusies sarkanajai robežai", taču tas nenotiek apjomu pieauguma dēļ. Feldmane uzsvēra, ka pērn no kopējā būvniecības apjoma 2,4 miljardu eiro apmērā publiskais pasūtījums veidoja ap 1,2 miljardiem eiro, bet šogad viss publiskais pasūtījums ir tikai 840 miljoni eiro.
"Drīzāk varētu uztraukt apjomu kritums, piemēram, šogad pirmajā ceturksnī būvniecības apjomi samazinājās par 12% un tikai otrajā ceturksnī nozare atgriezās pagājušā gada līmenī. Galvenais risks ir būvmateriālu cenu kāpums, taču tas ir atkarīgs no norisēm pasaules tirgos. Tāpat izmaksas cēlusi straujā ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšana nozarē trīs gadu laikā no 40% uz 28%," uzsvēra Feldmane.
Viņa piebilda, ka EM nepārtraukti uzrauga publiskā pasūtījuma apjomu, lai vienā gadā netiktu sākti četri vai pieci milzīgi projekti. "Šobrīd neredzam nekādu pamatu no valsts puses mākslīgi apturēt infrastruktūras būvniecību. Tas izraisīs ievērojamu apjomu kritumu un cita veida krīzi. Situācija nav laba, bet tā arī nav tik slikta, lai valsts sāktu intervenci no savas puses," pauda Feldmane.
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas vadītāja Santa Bērziņa piekrita EM secinājumam, ka pārkaršanas riski būvniecības nozarē patlaban ir ievērojami mazāki nekā 2007.-2008.gadā gan apjomu, gan cēloņu ziņā.
"Vienlaikus nevaram piekrist EM, ka pārkaršanas riski līdz 2025.gadam samazināsies. Šajā secinājumā nav ņemts vērā, ka 2022.-2023.gadā būvniecības apjomiem gaidāms straujš lēciens, jo plānojas liels publisko pasūtījumu apjoma pieaugums. Riski caur reālo apjomu pieaugumu ir nenovērtēti un jāņem vērā, ka 2022.gadā pārkaršanas riski pieaugs valsts pasūtījumu pieauguma dēļ," sacīja Bērziņa.
Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons komisijas deputātiem pastāstīja, ka pēc nozares prognozēm cenu kāpums ir īstermiņa un, kamēr tas ir zem 10% līmeņa, to var uzskatīt par normālu.
"Ir mērķis kāpināt būvniecības apjomus līdz trīs miljardiem eiro gadā, un tas nozīmētu veselīgu 5% pieaugumu katru gadu. Lielāka problēma ir tā, ka FM ignorē aicinājumus izveidot publisko pasūtījumu prognozi gadam vai diviem. Nozare joprojām nezina, kādi publiskie pasūtījumi būs nākamgad un kāds būs ES fondu sadalījums projektiem," uzsvēra Miķelsons.
EM veiktajā pētījumā "Par prognozētām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksās būvniecības nozarē un to ietekmi uz tautsaimniecību 2021.-2025" secināts, ka būvniecības izmaksas 2021.gadā pret 2020.gadu varētu pieaugt rekordaugsti par 6,6%, sasniedzot pēdējo deviņu gadu laikā lielāko pieaugumu. Nelabvēlīgas globālās situācijas gadījumā - loģistikas problēmas, augsts tirgus pieprasījums, ražotāju jaudu nepieaugšana un citi faktori - izmaksas varētu pieaugt arī par 11,4%.
Vienlaikus pētījumā tiek prognozēts, ka laika periodā no 2022.gada līdz 2025.gadam būvniecības izmaksu pieaugums samazināsies, tomēr 2022.gadā joprojām pieaugums prognozēts 5,5% apmērā - nozīmīgi augstāks nekā pirmspandēmijas periodā. 2023.-2025.gada periodā paredzams, ka izmaksu pieaugums atgriezīsies pie pēdējās desmitgades vidējā līmeņa ar vidējo ikgadējo pieaugumu par 3,3% gadā, kas ir zemāks nekā 2018. un 2019.gadā.
Pēc EM pētījumā apkopotās informācijas un dinamikas novērtējumiem no 2020.gada līdz 2021.gadam, pieaug būvniecības nozares pārkaršanas riski, tomēr šie riski ir būtiski mazāki nekā 2006.-2008.gadā. Ja 2021.gada beigās samazināsies būtiskie īslaicīgie kokmateriālu un metālizstrādājumu izmaksu lēcieni, tad dinamikā līdz 2022.gadam tiek prognozēts būvniecības pārkaršanas riska samazinājums, un līdzīga tendence turpināsies līdz 2025.gadam.
Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecībā 2021.gadā jārēķinās ar būtiskāko būvmateriālu izmaksu pieaugumu 14,7-14,8% apmērā, savukārt darba samaksas pieaugums EM pētījumā novērtēts kā 6,9-7%.
Transporta objektu būvniecībā būtisks izmaksu pieaugums 2021.gadā prognozēts gan būvmateriāliem (10%), gan mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai (10%), savukārt darba samaksas pieaugums pētījumā novērtēts 8% apjomā, kam tuvu seko arhitektūras un citi pakalpojumi ar 7,8% pieaugumu.
Pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā lielākais pieaugums prognozēts arī būvmateriāliem ar 15,3% pieaugumu 2021.gadā, pārējiem resursu veidiem pieaugot relatīvi mazāk - strādnieku darba samaksai par 7,6%, mašīnu un mehānismu izdevumiem par 6,6% un pakalpojumu izdevumiem par 7,7%.
Specializēto būvdarbu apakšnozarē būvmateriālu izmaksu pieaugums 2021.gadā prognozēts 15,8% apmērā, kamēr darba samaksas izmaksu pieaugums novērtēts kā mazākais no resursu veidiem - 5,1%, tomēr joprojām vērtējams augstu.
Būvizstrādājumos būtiskākais izmaksu pieaugums 2021.gadā tiek prognozēts kokmateriāliem 30% apmērā, kas laika periodā no 2022. līdz 2025.gadam varētu sasniegt vidēji 5,3% pieaugumu gadā. Otrs būtiskākais izmaksu pieaugums 2021.gadā prognozēts metālizstrādājumiem 24,3% apmērā, kas turpmākos četrus gadus vidēji novērtēts kā 6,7% ikgadējs pieaugums.
EM pētījumā iekļautajos priekšlikumos ieteikts, būvizstrādājumu cenām nekrītoties vai turpinot pieaugt strādnieku samaksai, operatīvi reaģēt, īslaicīgi un kontrolēti mazinot publisko pasūtījumu vai ES fondu atbalsta apjomu.
Tāpat pētījuma priekšlikumi rosina konkurences uzraudzības institūcijām uzraudzīt būvmateriālu cenu dinamikas atbilstību pasaules cenu dinamikai un izmeklēt gadījumus, kad pasaules cenu kritumam neseko cenu kritums Latvijas tirgū. Tāpat EM pētījumā ieteikts pastiprināti kontrolēt būvmateriālu kategorijas, kuru ražošanā ir iesaistīts zems skaits ražotņu Latvijā, Baltijas reģionā un kaimiņvalstīs.
LETA 15. sept./ 2021
Pētījuma rezultāti ietekmē inovāciju izveidi Latvijā, Vidzemē
